Ja atradīsi kam pārdot produktu, galīgi nē. Tavam pircējam būtu teju nekāda izpratne par to ar kādu tehniku tu fotogrāfē. Man ir bijušas situācijas dzīvē, kurās veiksmīgi pārdevu foto ar galīgi nekādu foto tehniku. Ja atrodas pircējs, kam vajag fotogrāfijas un tu spēj atrisināt šo problēmu - saies.
No kā interesantāka, gribi varam pamēģināt izprintēt tavas top bildes un pārdot kādā konā.
Gan jau kaut ko varētu, bet neteikšu, ka man diži tas interesē. Mani 10k foto ir un paliek arhīvā, lai galvenais kalpotu atmiņām sev, ģimenei un draugiem. Ja nu kādreiz ienāks prātā kā gribu kaut ko pārdot publikai, tad jau darīšu, bet šobrīd tādas velmes un idejas nav.
(atkal - budžetu oriģināli pieminēju, jo “sapratu”, ka runa ir par kaut ko vairāk uz pasākumu fotogrāfu, kur, atkarībā no pasākuma, vajag vai nu apgaismojumu / full frame sensoru labākai darbībai tumsā / lielāku focal length tālajiem foto / u.t.t.)
Līdz šim aptuveni kā es domāju, ir jautri un vairāk lietas ko darīt nekā laika (un naudas). Tomēr es domāju, ka man Latvija, vai vismaz Eiropa, ir un paliks tuvāka. Nerunāšu par valodas izaicinājumiem (un ka visu laiku valūta galvā jārēķina), man drīzāk 2 citas lietas:
Mums tomēr letāk un ar lielāku dažādību ir augļi un dārzeņi. Te valsts blīva un kalnaina - grūti viņiem kaut ko audzēt, tāpēc augļi/ogas ir kā delikates. Piemēram neesmu redzējis līdz šim lētāk kā 1 eur par 1 ābolu. Bet tas, visticamāk, vairāk tikai man, jo pašam krietni liela daļa diētas Latvijā un Nīderlandē ir svaigi augļi un dārzeņi.
Es tomēr neesmu dienvidnieks. Tokijā pat tagad septembra beigās/oktobra sākumā ir tikpat silts vai siltāks nekā Latvijā vasarā. Lai arī šīs temperatūras man patīk, es nevaru iedomāties karstumu, kas te ir vasarā un kādas tās būs tuvajā nākotnē.
Nu banānus, burkānus un kāpostus var pārēsties, bet tas ± viss. Man aizdomas, ka mums Latvijā ļoti palīdz Eiropas Savienības vienotais tirgus, kas ļauj vest no vienas valsts uz otru svaigo pārtiku.
ja vien tā varētu…
kā ierasts ± aizliegts ievest svaigo pārtiku, vienalga gaļa vai augļi un dārzeņi.
Nuuu - viņi tur to aizstāj ar fermentētiem dārzeņiem (sakņaugiem, kāpostiem utt). Kāposti gan būs visur un vienmēr Man vienu nedēļu sanāca pārtikt tur no fritētām lietām - man organisms nebija priecīgs. Nākošo nedēļu ēdu tikai 7/11 augļus un miso zupas restorānos
Ne velti viņiem ir dārgo augļu kultūra. Ja šeit mēs draugiem nesam vīnu vai ko garšīgu, tad tur nest augļus kā ciemakukuli. Neaizmirsīšu tās vīnogas, kas bija 5 ķekarā (viena tikpat liela kā galda tenisa bumbiņa) bet maksā kā lielā sušī plate pie mums
Bet, noteikti nedomā vest lauku labumus Ar visiem iemetīs karcenī.
Kā japānā ierasts - arī man bija jāiziet ikgadējā veselības pārbaude. Rezultātiem es diez vai pārāk ticēšu gan, jo mazāk nekā 20 min izskrēju cauri kādiem 8 testiem kā uz konvejerlentas.
Vienā brīdī vienkārši trīs sēdējām busiņa aizmugurē iedotās gumijas čībās un gaidījam rentgenu
Viņiem arī interesanti, ka īsti nevar tā braukt ar mērķi tur strādāt, ja esi ārsts. Kaut kad Stradiņu laikā lasīju, ka viņi primāri fokusējās uz savu sistēmu studentiem (svešos ārstus īsti nepieņemot). Kas arī nedaudz apgrūtina apmaiņu braucienus.