bailes no augstuma, bailes, ka kāds tevi vēro, bailes no suņiem, vārdu sakot cilvēkiem pastāv daž ne dažādas bailes!
man, piemēram, ir kaut kāda neizskaidrojama baile, ka kaķis uzsēdīsies man uz sejas un es nosmakšu, like 0 logic, bet ir.
otra fobija man ir germs, man riebjas mikrobi, baktērijas, vnk pat iedomājoties, ka, piemēram, noliek maizes šķēli uz netīra galda, pēc tam to paņem un ēd - brrrrrr
no kā forumiešiem ir bail?
moš ir kādas nepamatotas bailes, ko nevari izskaidrot?
moš ir kaut kas ļoti nopietns, kādēļ tādas bailes uzaugušas?
man draudzenei ir bail no suņiem, jo kad viņa bija maza, viens uzbruka un sakoda seju tā, ka ir rētas.
Anyhow, ja izņemt eksistenciālā līmeņa bailes, man bail ir tikai no čūskām. Tam pat nav iemesls, kaut kas viņu anatomijā uzdzen šermuļus, Like, why are you so bendy bro.
Un situācija laika gaitā ir uzlabojusies, šajā ziņā liels ir Zoo Breda Pitona nopelns. Like es spēju saskatīt šo dzīvnieku skaistumu, tropos tiešām ir daudz ļoti košu un skaistu čūsku, bet ne tuvāk par 2m lūdzu, un vainu starp mums stiklu vai kopēju kas to lopu tur
Lielie milzeņi joprojām uzdzen bailes. Budapeštas Zoo man bija faking jumpscare ieraugot vismaz 5m garu daļēji zem ūdens esošu anakondu
Ka tik @haachikooo netaisa datubāzi?
Bet vispār man fobija no spārēm, liekas ka ieskries matos. Un tā skaņa ko viņas taisa. UN tā aste un tas kā viņa lokās vēēēē
Man pašam nav bail, bet citiem varētu būt no milzīgiem viļniem jūrā. Interesanti iedomāties ka šajos video esi nevis ar milzīgu kuģi, bet ar kādu jahtu vai vispār tikai ar glābšanas vesti .
Tā man ir nr.1 fobija. Tāda sajūta, ka tas ir man ādā, muskuļos, iekšās un nevaru to dabūt ārā
Kkā pēdējos gados vēl pieauga fobija no augstumiem, nu jau pa traku šķita, sāku sevi mēģināt pārlauzt. Gāju pār vienu tiltu un iesākās panika, likās kritīšu kā pankūka gar zemi līdz kāds mani vnk aizvilks uz zemāku vietu
Man laikam ir tādas divas lielās bailes, kas nāk līdzi no bērnības - abos gadījumos tās ir izskaidrojamas.
Man bija riktīgi bail no suņiem, tagad vairs ne tik ļoti. Tagad es manu, ka gan es esmu galīgi noguris vai mentāli izsmelts es no tiem sāku vairīties.
Arī ir bailes no asinīm, ne tik traki kā bērnībā, bet nu šis noteikti ir.
Man arī nepatīk apziņa, ka pa mani varētu skriet kāds liels kukainis. :D Atceros uz manis bērnībā man uz kakla vienreiz bija uzlīdis liels melns zirneklis un es to nebiju pamanījis. Kolīdz mani un kādu kustoni atdala stikls, tad gan vairs nav problēmu.
Par fobijām gan nezinu (varbūt neesmu vēl atradis), bet, protams, ir lietas, kas mēdz uzdzīt lielu diskomfortu, piemēram, tas pats augstums vai lieli kukaiņi. Vistuvāk fobijai laikam varētu pieskaitīt dziļu ūdeni, kur nevar grīdu aizsniegt ar galvu virs ūdens, jo peldu kā cirvis (peldēt māku, bet tikai drošībā)
Es šo personīgi neskaitu pie fobijām. Es nekāds labs vai regulārs peldētājs neesmu, tā kā bailes no dziļa ūdens uzskatu par racionālu piesardzību. :D Tas ir līdzīgi kā būt augstā vietā bez margām, it kā fobija nav, bet piesardzīgas bailes ir.
Man ir milzīgas bailes no iršiem. Tiklīdz ar kādu saskaros, cenšos uzreiz no tā tikt prom. Domāju tas tāpēc, ka bērnībā mani par tiem (pamatoti) ļoti sabiedēja ğimene un neesmu no tā tikusi vaļā vēljoprojām.
Nu irši ir kā mazas reaktīvās lidmašīnas tenisa bumbiņas lielimā Man arī nav pašam patīkami, kad viens lido pretīm - bet tādā gadījumā, uzreiz ķeru rokā lielo alumīnija bļodu.
Ja par insektiem - vispār, mani jau no bērnības ir sastāstījuši stāstus par ērcēm. Neliela paranoja uzmetās, kad izeju cauri pļavai vai mežam.
). Kā arī, tas pats attiecās, kad esmu ūdenī.
.
