Don’t forget racist, your wanker. Joprojām mirstu nost no šī. 
Pirmo reizi par tureta sindromu uzzināju no filmas Deuce Bigalow: Male Gigolo (1999) - IMDb , vismaz apzināti ko atceros, pa savam viduvēja, tomēr laba komēdija iemācīja vairāk nekā gribētos. Kopš tā laika man kā daudziem citiem turets galvenokārt asociējas ar lamāšanos, kas nav obsolūta izpausme, kas noved ne tikai pie komiskām situācijām, bet arī visnotaļ nepatīkamām, absurdām un neērtām, un pat dzīvību apdraudošām uz ko filmā arī izlien, pie tam nepūloties un pat brīžiem slinki.
Remarkai, filma ir kolosālā, interesanta un ne mazāk aizrojoša ar humoru, attiecībām un ikdienu ar ko nākas saskarties. Pie tam startē mūs no pusaudžu vecuma, kad dzīve jau tā ir slikta un gribas mirt, bet še tev vēl piespēlē tādu mantu.
Nesalīdzināšu ar Front of the Class, kā teica
, jo diez vai tu izdomāsi kaut kādu unikālu un neparastu stāstu par Turetu, gan pieņemu ka visiem ir tā vai citādi līdzīgs stāsts. Kādam sliktāks kādam labāks, bet izskatīšu I Swear savu vakumā, idejā un pārējā miesā.
Filma visu savu šarmu, ideju, asumu, raksturu pazaudē pirmajās 3 minūtēs. Vienkārši visu padirš šeit un tagad, un tālāk pat negribas skatīties. Lai gan āķis labs iemests, konflikts pastāv teicams, kultūr kods pat eksistē. Un būtu fantastisks, gan iekšējs konflikts, gan arī ļoti laba satīra par politiku.
Un visu to šedevru izbojā nosaukums. Teksts. Vārdi, kas liedz pa savam kritizēt šo filmu un nekādā gadījumā neteikt neko sliktu vai aizkarošu par to.
Kāpēc nevar atstāt skatītāja ziņā ideju par to, vai tas ir izdomāts, iespējami satīrisks, iespējami sadzīvisks stāsts, diezgan dramatisks, kura laikā ne reizi smiesies, pat ja nevajadzētu, tomēr ar pareizu vēstījumu un savu ideju, galā izdodot šo patiesumu, atklājot visas kārtis, lai tu kā skatītājs priekš sevis izlemtu, kas no tā visa bija vai nebija, lai tu sajustu pretrunīgas emocijas par momentiem kur smējies, ļaujot filmas, tieši filmas varonim izskatīties gana patstāvīgam ar savu izaugsmi, tomēr neatraujot to pirsākuma.
Manās acīs, visu filmu izčakarē 5s uzraksts.
Protams, dialogi ir uguns. Šādi sarakstīt, gana ticami, lai ar šo lamāšanos panāktu pareizos segmentus, gan drāmā, humorā. Tai pat laikā lāsts - lamāšanās, laba, pie tam skotu - viņa vienmēr būs ugunīga un smieklīga, grūti sabojāt. Vēl mazpilsētas šarms. Faktiski te visas kārtis pēc noklusējuma ir teicamas. Pareizi tik jāizspēlē, kas arī ne vienmēr visiem padodas.
Fantastiski, aktieris arī ļoti talantīgi un vienkārši superīgi nospēlē. Visi labi.
Sižeta līnija par māti ir vienkārši manuprāt miskaste. Nopietni. Tur esošais konflikts, pretrunas vispār netiek atklātas. Ok - uz pirkstiem saprotams, kas par vainu, nav jābūt gaišreģim, bet daudzi momenti sakarā ar māti izskatās nu vienkārši baltiem diegiem šūti un atstāts kaut kur aizskadrā tā īsti nepaceļot tēmas, kas galvenajam varonim, tiešām bija nozīmīgi, pat jie momenti tiek izspļauti kā spazma, tie momenti pastāv un ir reāli. Ir momenti kurus paceļ, bet īsti viņi neko neietekmē, vai neizmaina. Vismaz acīm redzami, kā vien pateikt
Uzskatīsim tos par impirvizētiem skečiem.
Tureta asorti pastāv, mazdrusku. Jautājums kāpēc izvēlējās tādu varonis ar tādu novirzi - tomēr var saprast, autors gribēja dzīvespriecīgāku filmu izbūvēt, nevis likt skatītājam nodzerties.
Jā, es iespējams pret filmu attiecos mazdrusku agresīvāk un kritiskāk. Pacelt smagu tēmu, diezgan skatītajam saprotamā veidā, par to gribas viņu lamāt vairāk, jo tas nozīmē, ka viņa ir sevis vērta.
…
Kaut kas jauns. Šajā gadījumā, vai Tu bieži arī lasi grāmatas? Patīkami vienmēr redzēt tik bagātīgu latviešu valodas pielietošanu (arī pie citam tēmām, kuras apraksti).
”
Šīs tavas recenzijas ir garākie un valodas ziņā visbagātākie teksti, kurus lasu latviski :D