Teikšu godīgi, man liekās ka lasijām pilnīgi atšķirīgus stāstus…
Neredzu kā viņš bija augstprātīgs, protams, varbūt es arī tad esmu augstprātīgs, bet es viņā redzēju to kā pats jutos kad biju dziļi depresijā pāris gadus atpakaļ. Man viņa rīcības likās pieņemamas un pat līdzīgas tam kā es varētu rīkoties tādās situācijās.
Ja tu domā ka laime ir jānopelna tad redzu ka nesdakrīt viedokļi. Cilvēks neizvēlās piedzimt, tātad laime ir viņa tiesības. Ja tik basic lieta nav solīta katram cilvēkam, tad vajag vnk izmirt visiem cilvēkiem, un pārstāt eksistēt.
Ja runa ir par to ka pāris reizes sadusmojās, well yeah, tā ir cilvēka daba.
Es kā cilvēks kas var iemīlēties burtiski dažu stundu laikā, arī nepiekrītu, man tās attiecības likās dabiskas un īstas.
Šis ir vienīgais kam piekrītu tev, vajadzēja papildu nodaļu lai atrisinātu sitāciju.
Kurā brīdi viņš vainoja pasauli? Neatceros tādu momentu.
Kādēl būtu jāsasniedz kaut kādas ekspektācijas? Tu esi tu, tev ir jābūt individuālam cilvēkam, kurš izvēlas savu dzīves ceļu, ja tev ir iespēja pārdot dzīvi, un atstāt tik dažus mēnešus, tev ir tiesības tā darīt, savādāk kāda jēga piedzimt par cilvēku.
Also, tīri diskusija, šis ir mans opinion, although I think I’m the one who’s correct, you’re free to tell your views, we can agree to disagree :D
