Ok, bet priekš kam putnu mācīt? Un kāpēc putnam jāprasa našķi? Vnk iedod šad tad un viss.
Nesaprotu šādu dresēšanu.
Papagailim (it īpaši lielajiem kā žako) intelekts ir trīsgadīga bērna līmenī. Viņiem jādod stimulācija smadzenēm, savādāk viņi to atradīs paši, piemēram, mēģinot atmūķēt būri, attaisīt miskasti vai izgrauzties cauri sienai, vai arī sāks nodarboties ar paškaitējumu un raut sev spalvas.
Tā kā viņiem lai izdzīvotu savvaļā ir dots nenormāli liels problem solving skills, dzīvojot pie cilvēka vajag viņu smadzenītes attiecīgi nodarbināt. Viņiem patīk tādas lietas, tas ir bonding time ar saimnieku plus viņi dabū kādu īpašu kārumu.
5 Likes
Damn, izklausās krietni ķēpīgāk par suni!
1 Like
Viņi arī dzīvo krietni ilgāk par suni- šitāds žako var nodzīvot līdz 80+ 
4 Likes
Paliks ģimenes mantojumā vēl 
4 Likes
That’s wild. Parasti jo mazāks organisms, jo īsāks mūžs.
Nu mazie papagailīši dzīvo mazāk 
No viļņainajiem diži vairāk par 10 gadi nedabūsi. Bet lielie papagaiļi ir kaut kāds ūnikums, jo piemēram vārnas un kraukļi kas ir līdzīgā izmērā tik ilgi nedzīvo.
Šitā ir reāla problēma tiem kam ir lielie putni un vai nu nav bērnu, vai bērni negrib ar putnu noņemties. Jāparedz testamentā putna audžuvecāki.
3 Likes
1 Like
Ko nedarīt ja gadās satikt govi:
2 Likes
3 Likes
1 Like
2 Likes
2 Likes
ai, tieši gribēju padalīties.
Par Beginning After The End viņš trāpija naglai uz galvas.
5 Likes
Dzīvojot blakus šai Maximai, vienu (nu labi, daudz vairāk) lietu īsti nevar saprast - kāpēc nekas 12 gadus tur netiek vispār darīts? Tas dzīvokļa kompleksa rahīds, kas bija, joprojām stāv. Var redzēt, ka paneļi no augšas sākt drupt lejā - tur neviens neko nav darījis kopš šīs traģēdijas, jo, cik saprotu, neatļauj to māju utilizēt.
Bērnības drauga mamma strādāja zivju nodaļā - tuvāk tās daudz celtnes mājas sienai (kur jumts nenokrita). Puisis ar tēvu bija atbraukuši, lai mammu sagaidītu - beigās skrēja iekšā, lai mammu atrastu un palīdzētu kam var. Stāstījis viņš man, kas tur darījās pašā sākumā - kā sievieti ar lauztām kājām, katru uz savu pusi, veda ārā iepirkuma ratiņos. Cilvēki vaimanāja, dzirksteles. Visapkārt bija asins smarža (metāliska). Tas bija briesmīgi. Man pašam palika atmiņā tas, kā ejot uz skolu nākamajā dienā, vai dienu vēlāk, no skolas izbrāzās ārā manas paralēlklases skolniece (zināju viņu), raudājot. Viņa pilnā tempā skrēja, neatskatoties. Vēlāk man pateica, ka atklāja, ka viņas tēvu un māsu atrada mirušus zem gruvešiem. Bija iebraukuši nopirkt kūku svinībām…
Jāsaka, ka tā ir viena no smagām iezīmēm Latvijā, kas man no sirds kretinē - pirkstu rādīšanu uz citiem. Vainīgs tik viens cilvēks, bet būvkompānijas noteikti nomainīja nosaukumu un turpina strādāt.
5 Likes
No accountability and no effort put into work.
2 Likes
Tbh ja paskatās par citām būvniecības izraisītām nelaimēm, praktiski visā pasaulē darās tieši tas pats- kaut kāds viens random grēkāzis tiek notiesāts bet visa pārējā ķēdīte laimīgi dzīvo un darbojas tālāk.
4 Likes