Man katru vasaru ērce piesūcās, ļoti ātri pamanījām un uzreiz veda man vilkt ārā, jau pieradu xD
1 Like
Man katru gadu pieķerās pa kādām 2-3, bet visi kam ģimenē tikai laima slimība dabūja bez redzamas ērces. Vienkārši uzradās tas pleķis. Tapēc man bīstamāka liekas tā ērce kuru tu neredzi 
2 Likes
Oi, manējam nesen bija uzradusies Laima slimība, labi, ka laicīgi tika pamanīta, izdzēra antibiotiku kursu un ir ok
2 Likes
Viņam ērce bija redzama vai arī tikai pleķis uzradās?
Nabaga @Glorpshidded kad pārcēlāš uz Latviju pirmajā nedēļā dabūja laima slimību, pie tam maksimāli cenšoties izvairīties no zāles jo vēl nebija vakcinēts pret encefalītu 
1 Like
Nope, tikai pleķis, kuru es pamanīju, jo uz muguras, pats neredzētu
1 Like
Kad es norāvos Laima slimību, es ar nevienu ērci neredzēju, tikai to tipisko pleķi. Bet man arī simptomi nebija
Taisni tāds. Vai arī kā liela, sarkana pumpa bez galvas kas, neiet nost.
Tu zin varētu būt. Cik ilgi viņa tur ir? Ja 1-2 dienas moš aizies, bet ja jau ilgi sēž tad labāk brauc uz Gulbi 
1 Like
Es nez, es ņemu random bildes no googles jo es nezinu kā tas izskatās un jūs visi sākat mani baidīt :D
1 Like
Vēl labāk 
Jāiet pie ģimenes ārsta @Jua. Labāk ar šādiem sūdiem neriskēt
1 Like
new fear unlocked - Laima slimība ;DD
3 Likes
Ne ne ne, man nekā tāda nav, es ceru lol :D man vienkārši interesēja kā tā slimība izskatījās :D
1 Like
Kas noteikti varētu būtu kaut kas no fobiskā - man nepatīk lifti. Vienkārši nepatīk. Es izvēlēšos kāpnes nekā liftu. Neuzticos it īpaši dadudzstāvenēs kur ir vecie lifti. Lai gan kad pēdējo reizi dzirdēts par lifta krišanu?
Un nepatīk kaklasaite - rodas diskomforta sajūta. Var sadzīvot, bet labāk bez. Varu kaut virvi ap kaklu, bet konkrēti kaklasaite, nekā cita.
Bites, lapesenes - dzelošie - te man var rasties neprognozējama alerģiska reakcija. Nesen iedzēla kājā, nekā tāda jau nebija. Bet bērnībā bija daži nepatīkami gadījumi, kad bijuši ātrie saukti.
Varbūt jau vairs nav tik, bet esmu piesardzīgs.
1 Like
man vsp no eskalatoriem bail, jo kaut kad yt sēdēju un skatījos visādus šausmu video, kur viņi ielūzt un ievelk cilvēkus iekšā
1 Like
Man ir bail no augstuma.
Nedaudz arī esmu hypochondriac. Labi ka ir cilvēki blakus kas māk nomierināt, jo vispār ja man biški ilgāk kā ierasts sāp galva or something tad mierīgi varu nospiralēt un vnk pieņemt kas es mirstu un this is it, goodbye sweet world! 
Vēl man ir bails no kara, dažreiz no komunikācijas ar svešiem cilvēkiem, meža zvēriem un gan jau vēl vesela rinda bailes. Bet man liekas ka tās tādas normālas, veselīgas, survival instinct driven bailes ne?
Bet nu numur viens ir augstums. Skatu torņos kāpju ļoti nelabprāt. Augstceltnēs ir ok, jo sienas apkārt, bet ja jākāpj uz balkona augstceltnei vai kaut kā tā tad gan čura raustās!
fobijas savā būtībā ir neloģiskas bailes. Bailes no kara noteikti nav neloģiskas, it īpaši paskatoties kas pašlaik notiek tuvu un tālu
Savā ziņā tas pat varbūt ir prātīgāk, nekā cilvēki kas ir otrā grāvī(kā es). Varētu būtu malārija, mēris un virsū uzkritis ecolines autobuss, bet tas tāpat būtu “sezonāla apslimšana, padzers zālīšu tēju, pāries”
1 Like
Man toč ir arahnofobija. Kolīdz zirneklis sasniedz gana lielu izmēru un ātrumu, man ar tiem galīgi negribas sieties. Kopumā apziņam, ka pa mani sāks skraidīt kāds daudzkājains kukainis nav simpatizējoša.
Man ir divas fobijas viena ir bails no augstuma, ko es cenšos savaldīt at to ka ir vieta kur droši var tikt kāda skata tornī vai kam līdzīgā vieta, es noteikti uzlīdišu augšā, tikai nedomājat mani biedēt, there’s a price to it 
Un otra ir bails no svešiem suņiem, atkarībā no suņa lieluma ir atkarīgs cik daudz es sastingušu, es nesaprotu kāpēc man tāda lieta ir jo man traki patīk dzīvnieki un ar visiem radu suņiem man viss ir super, man traki patīk ar viņiem spēlēties, sveši suņi I’m shitting my self.