Pirmo reizi esmu Erasmus projektā, kurā ir tik daudz anime/manga fanu. Piepildīju(kinda) savu mazo sapni- ‘‘nodziedāt’’ Tokyo Ghoul OP ~60% apmērā no galvas karaokes ietvaros :D
7 Likes
Eu, lira un aulos did nothing wrong! :D
Man mūzika patika. Šajā gadījumā tas tieši bija mūzikas pavadījums. Kas papildina vizuālo, bet nemēģina izrauties priekšplānā.
Kristoferam Nolandam patīk kontrasts starp troksni un klusumu. Viņš kopumā ir kontroversiāls režisors skaņas dizaina departamentā. Man pašam patīk. Šiem skaņas celiņiem ir savs raksturs.
1 Like
Man kaitināja tas, ka bija brīži, kuros manuprāt derētu klusums, bet visu laiku bija kaut kāda mūzika vai skaņas. Mūzika pati par sevi bija iespaidīga bet es jutu tādu gandrīz kā…klaustrofobiju? Vairākos brīžos gribēju iziet no telpas paelpot svaigu gaisu, jo pat mierīgos brīžos bija nevajadzīgi saspringta sajūta. Es domāju, ka tāds bija mērķis, bet man tomēr patīk, kad filma ir kā okeāns ar viļņiem kas uzplaukst un atkāpjas. Mierīgi brīži palīdz sakārtot domas.
Es arī īsti nevarēju just empātiju pret tēliem, jo bija sajūta, ka mūzika cenšas man piespiest domāt/izjust kaut ko ļoti specifisku katrā mirklī. Nezinu, vai mūziku var aprakstīt kā didaktisku, bet tā man šķita.
Klausīties mūziku atsevišķi vai skatīties filmu bez tās es varētu, bet kaut kā kopā man likās pārāk daudz. Kūka ar pārāk daudz cukura kuru vairs nevar ieēst. 
2 Likes
Nemiera ziņā visa filma bija intensīva, tas gan. Šajos brīžos mūziku es redzēju kā instrumentu nodot situācijas intensitāti, paturot vizuālos kadrus ne īpaši intensīvus. Tur pēc idejas nepārtraukti viss bija slikti.
Odisejs un viņa ģimene Itakā visa stāsta garumā atrodas zem smaga likteņa spiediena. Diži neviens atelpas brīdis netika parādīts. Varoņi visu stāstu bija spriedzē. Iesākumā Odisejs tiek ievilkts karā, kuru viņam nevajag un kurš viņam piespiež iegūt viņaprāt amorālu uzvaru. Viņa atpakaļ ceļš uz mājām ir nolādēts. Viņš ne tikai nevar atgriezties, bet arī pasargāt savus ļaudis. Viņa ģimene dzīvo gūstā Itakā un ir spējīga tikai pavilkt uz priekšu savu šķietami neizbēgamo likteni. Pat Odiseja gūst pie Kalipso bija attēlot kā gana ciešanām pildīts.
Man viss šis stāsts ir viena liela klaustrofobija. :D Pat nomainot mūziku, būtība paliktu.
2 Likes
Kaut kā daudz random dzirdētas tikai sliktas atsauksmes filmai. Kā ta ir? Bet gan jau kaut noskatīšos, kad būs pieejama.