Salut!
Rīga IFF ietvaros sanāca aiziet uz visnotaļ pa savam vienkāršu, pa sevi nevēstošu animāciju, kura beigās parādīja parastu cilvēku dzīvi visnotaļ dzīvā, komedīski dramatiskā veidā.
Uzreiz sakot, gribas teikt, ka ejiet, atbalstat šādus skaistus, mīļus un neticamus šedevrus, kuri spēj stāstīt par dzīvi, mīlestību pret to un kā mēs spējam mainīties, pielāgoties.
Filma stāsta par 13. gadīgu puiku kurš ar saviem vecākiem dzīvo fermā. Kur viss mierīgi iedams ved uz labu dzīvi visiem. Tomēr negaidītā kaite noved ģimenes dzīvi, fermu un viņu pašu negaidītos līkločos un pārdzīvojumos, pirmās mīlas dēkās un sava rakstura pārbaudījumus uzliks.
Savā dabā vienkārša un vēstī parastu stāstu par fermeru ģimeni kuru piemeklējušas neparastas dienas un zēnu kuram ir uzlikta visnotaļ nestandarta nasta, tomēr pat tās apstākļos viņam sanāk atrast sevi no jaunu.
Ģimenes dzīvi redzam caur gadiem - bērni pieaug, saimniecība mainās un apkārt notiekošas aug un attīstās, kas vēl vairāk dod tev kā skatītājam iespēju iedziļināties laika līnijā kopā ar varoņiem.
Izmaiņām notiekot plūstoši, redzi, ka viņš piekrīt ērģeļu meistara izteiktajam piedāvājumam, bet drīz redzi, kā viņš spēlē uz ērģelēm, lai arī pats process ir atstāts aiz kadra. Tomēr pats mācīšanās process nepazūd, tas notiek uz priekšu. Tā it visā, procesi notiek, nav obligāti zināt kā viņi attīstās, galvenais ka tie ir noteikoši.
Vizuāli animācija atgādina kaut ko no Ernest & Celestine, tomēr vairāk ar savu Franču lauku gaisotni, tradīcijām un atmosfēru. Franču filmas cienītājiem noteikti ies pie sirds. Akvareļu tehnikas ar ķīniešu otas formu kontūrām filmai piešķir savu dinamiku un estētiskumu, bet arī savu vieglumu, nepiespiestību ar sava veida Franču komiksu stilu. Zināmākos varētu minēt Asterix and Obelix.
Pie tam, 'fantāzijas" momentos sauksim tā tos vai stipri izteikti dinamiskos, šī animācija iemanto neparastu spēku un varu tandēmā ar Stephanie - Ouragan, kas šeit spēlē galveno filmas motīvu un lieliski saderas kopā gan enerģijā, gan stāsta ziņā.
Lai arī nosaukums ir Iron Boy jeb Dzelzs zēns, tomēr orģinālais nosaukums, Le Corset atspoguļo dziļāku jēgu un to ieguldīto simbolismu, ideju no autoru puses, attiecībā pret varoņiem.
Filmas beigas varētu būt, ka raisīs jautājumus tomēr te jāskatās ne tikai katra personāža ietvaros, bet arī ārpus, kur filma atklāj manuprāt sevi vispēcīgāk. Lai arī iet runa pa vienu personāžu galvenokārt, tomēr notikumu centrā ir visa ģimene un savstarpējās attiecības.
Jo, lai arī pašu personāžu attīstība kaut kādā mērā ir nepietiekama pa savam, tomēr tai ir savs spēks un attiecību, raksturu līnija viscauri, kas neliek uzdot jautājumus, jo tīri no cilvēciskā aspekta viss tāpat ir saprotams.
Filma negaidīti tomēr lika man kā skatītājam piedzīvot asas, satraucošas un patiesas emocijas, kas brīžiem varēja novest pie kādas asaras. Filma, kuru skatoties kādam pat varētu likties gana patiesi un atpazīstami no dzīves momenti.
Un sasodīts, es gribētu biežāk un vairāk redzēt šādus daiļdarbus uz ekrāniem. Tie laiki, kad dažas ausainās ar citas lielās studijas varēja taisīt pamācošu, aizraujošu, neticamu skaistu, kas liek pieaugušajiem ar bērniem skatīties vienlīdz ar interesi sen pagājuši. Ļoti sen.
Un ja pēc multfilmas bērns uzdod jautājumus par varoņiem, pasauli - liekas, ka ir sasniegts lielākais un svarīgākais. Aiz šādiem darbiem ir nākotne, gribētos ticēt…
