aizdomājos par iesaukām un mīļvārdiņiem, kas doti bērnībā, pusaudžu gados. kā arī, kādas iesaukas esmu iedevusi citiem.
kā jūs bērnībā sauca vecāki, kā ar draugu dotām iesaukām? vai kaut kas interesants, jeb sauca vnk jūsu actual vārdā?
kā ar mājdzīvniekiem? vai tiem kādas iesaukas esat iedevuši?
piemēram, vecāku kaķenītei vārds ir Elizabete, bet saku saīsināt uz Beta un tagad, Beta ir pārtapusi par Beku
savukārt, man pašai iesauka bērnībā no vecākiem bija Peļuks un tētis pa virsu vēl mani par Kaksu sauca (don’t ask why), tad pusaudžu gados draugi jau sāka saukt par Šinšilu, Hurmu un online biju Hachi.
Nav nekas īpašs laikam Bet, mani ģimenē sauc par Riču. Vidusskolā klasesbiedrenes sauca par Ričiju (un pat vienu momentu izmantoju kā gamertagu iekš’’ Xbox Live , tikai angļu versiju ar cipariem aiz tā). Tad, kad nepadalījos ar garšīgām lietām ar brāli, kas pašam tuvas sirdij - par Pimpausi.
Mamma mani sauca par Žubīti, tagad whatsappā arī iesāk ar “Žub,…” ;D
Tētis par ļaļu (ukraiņu valodā - lelle).
Bērnībā centās iesaukt par Martišku, bet ilgi nesanāca, jo mans krusttēvs (cietuma sargs at the time btw) “papļāpāja” ar pagalma bulliju :D
Runājot par krustvecākiem - kad sāku runāt, starp pirmajiem vārdiem man bija Kupece un Kusis, joprojām tā saucu viņus ;D un pretī krustmāte un krusttēvs attiecīgi mani sauca par mazo Kupecīti un Bubuli xD
Mani vecāki mani sauca par princesi līdz tam momentam kad es domāju ka princese ir mans vārds :D
Kad kaut kāda tante prasīja kā mani sauc, teicu ka princese. Kopš tā laika mani sāka saukt vārdā :D