Pašmāju Urbāno leģendu medībās

Izklaide
1

Urbānā leģenda.

Pēc wikipedijas skaidrojuma:

Urban legend (sometimes modern legend, urban myth, or simply legend) is a genre of folklore concerning stories about an unusual (usually scary) or humorous event that many people believe to be true but largely are not.

Nostāsti kā Asiņainā Mērija, kanalizācijas aligatori, Džersijas velns vai Hanako kas spokojas japāņu tualetēs

Tas viss protams ir jauki, bet kā ir ar pašmāju urbānajām leģendām? Vai tiešām mums viss sākas un beidzas ar viduslaiku mītu atstāstījumiem, jokiem pa 15 troļiku un tipiskām folijcepurīšu sazvērestībām par 5G torņiem un lidmašīnu chemtrails?? Vēsā laika un pāris aizkulišu sarunu mudināts, izlēmu uzcept topiku , kura mēŗkis būs atrisināt šito jautājumu

Iesākumam, cik nu manā redzes lokā šī informācija ir nonākusi, viens no populārākiem Rīgas urbānajiem nostāstiem ir Ilģuciema velns. Figurējis gan lugā, gan metāldziesmā, turklāt piesaistīts konkrētai apkaimei

Savā ziņa krietni populārāka, bet mazākā mērā saistīta tieši ar Latviju ir Pīķa dāma. Te gan jāpiebilst, ka spokainu dāmu mums Latvijā ir daudz un dikti, bet parasti šīs ir piesaistītas konkrētām pilīm un muižām

Protams, ne visas pilsētas leģendas ir saistītas ar paranormālo, kā nostāsti par Ormaņu ielā nokritušo padomju armijas helikopteru, kas eksistē vien arvien gaistošās aculiecinieku atmiņās

Bez iepriekš minētā protams ir dažnedažādi nostāsti arī pa pazemes ejām, un tuneļiem kas caururbj visu vecpilsētu…un šķietami tas viss. Ja zināt vai atceraties kādus nostāstus un leģendas, droši papildināt. Varbūt no šī visa izaugs kas interesants

3 Likes
2

man uzreiz nāk prātā Pokaiņu mežs

2 Likes
3

Man tajā mežā visu laiku nepameta sajūta, ka kāds ir aiz manis :sweat_smile: Un cilvēku nebija

1 Like
4

Tā bija tava sirdsapziņa. Vai kāda cita.

1 Like
5

Man tā arī nav sanācis būt nekad

6

ūūū, jāaizbrauc uz turieni, kad siltāks paliks :grin:

1 Like
7

Noteikti xD

8

Atminos, ka Jaunmoku pilī pietika savu rēgu. Rīgas pilī staprictu arī esot viens, ja pareizi atminos, paļajā tornī, ap pusnakti pa trepēm kāpelējot, kaut kas tāds bija. Restaurētāji un kas vēl, esot dzirdējuši reizēm, ka trepes čīkst, bet neviena nav. :man_shrugging:

2 Likes
9

Atcerējos - leģendārā Stūra Māja kopā ar visu VDK

Patiesības ir daudz, tomēr šie ar saviem slepenajiem arhīviem nemazums šuma saveduši.

Starpcitu arī viena no neskaidrajām lietām [Repše notriec gājēju (papildināts)]
(Repše notriec gājēju (papildināts))

Var parakties par daudziem avotiem, kur sākotnēji vietām parāk lielas sakritības, tomēr pieļauju, ka ņemot vērā Repšes marsieša izcelsmi, viņam kā ārpuszemes sūtnim tika piedots. (atsauce uz to, ka Repši nereti zīmējā kā marsieti). Tomēr vairāk nelaimes gadījums.

Visvairāk protams leģendu var atrast no 90-tajiem - tur mīlējā, kā pēc burvju nūjiņas vai NLO uzbrukuma cilvēki izgaist . Daži no kuriem bija absurdi amizanti- ar konfekti aizrijās vai alerģija uz kaut ko. Melanis haumors :sweat_smile:

2 Likes
10

Vai Rīgas pilī mājo spoks? | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa

Oficiāli avoti :smiley:

Pirmā leģenda saistīta ar Svētā Gara torni, virs kura šobrīd plīvo Valsts prezidenta un Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Livonijas ordeņa laikā Svētā Gara tornis un Bruņinieku tornis, kas mūsdienās vairs nepastāv, ir bijuši savienoti un tur bijis izveidots spitālīgo hospitālis. Kā stāsta drošības dienesta pārstāvji un ikviens, kas ir palicis pa nakti šajā pils daļā, tad naktī vislabāk ir dzirdami soļi un krakšķi uz Svētā Gara torņa vecajām un vītņotajām trepēm. Tāpat ir bijuši gadījumi, ka naktīs kāds staigā pa telpām un grabinās. Spoku pastaigas gan vairāk ir dzirdamas vecajā pils daļā, bet arī jaunajā ik pa laikam ir dzirdams spoks. Pils darbinieces to ir nosaukušas par “Zilo dāmu”. No rīta ap pulksten sešiem, kad cilvēki vēl nav ieradušies darbā, blakus telpā ir dzirdams, kā tiek pārvietoti krēsli, čīkst durvis, bet, pārbaudot telpu, neviena tur nav, spoka “uzdarbošanās” ir dzirdama līdz brīdim, kad tam tiek pateikts “Labrīt”.

Otrā leģenda ir saistīta ar “Dorotejas istabu”. Doroteja bija Kurzemes hercoga Pētera Bīrona trešā sieva. Kādu laiku Dorotejas portrets šajā telpā bija vienīgais, bet nu jau šīs istabas sienas rotā ne tikai Dorotejas portrets, bet arī augstmaņu portreti, kuru vārdi ir saistīti ar Latvijas vēsturi. Doroteja ir bijusi ļoti skaista un cēla sieviete. Tiek uzskatīts, ka viņai nepatīk, ka viņu aizēno, tāpēc katru rītu gleznas, kas atrodas istabā, ir sašķiebušās.

EDIT:
Staprcitu šito es atceros no ekskursijas laikiem.

Kad 1941.gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Rīgas Pionieru pils, ir bijis gadījums, kad pils ir bijusi pilnīgi tumša, tajā neatrodās neviens, bet pulksten divos naktī pilī kādā istabā aiz aizslēgtām durvīm ieslēgusies gaisma. Tā laika apsardzes darbinieks devies gaismu izslēgt. Izslēdzis un, atgriežoties savā postenī, ievērojis, ka tajā pašā istabā atkal ir iedegusies gaisma, lai gan pirms brīža apsargs gaismu izslēdza.

1 Like
11

Es atceros ka man bija viena latviešu žurnālista grāmata par divainakajiem stāstiem no 90tajiem un agrajiem 2000šajiem, un tur gan enerģijas būtnes, gan latviešu sniega cilvēki, gan tie paši NLO figurēja. Absolūti vairs neatceros nosaukumu viņai

12

Tagad tā lēnām domājot - bija kaut kāds Latviešu raidījums, varbūt jaucu, ar muzikantu vai aktieri, kurš it kā pētījā ķipa tādas lietas.
Atminos ka medīja vāciešu Tiger tanku. Staprcitu par tiem ir arī daudz leģendu, ka tieši atkāpjoties daudzi esot noslīcināti dīķos un ezeros. Tieši Kurzemes pusē, bet cik zinu tā nevienu arī nav atraduši.
Bet par tiem leģendu Latvijā esot pietiekami

13

Bija leģendu mednieki. Kāds pat yt playlist uztaisījis
https://youtube.com/playlist?list=PLgnfayBejM9OC5Vb67o2yjIDNZAND4UPO&si=Uhx6xtPXQhXaEFef

1 Like
14

Vēl tā domājot - KIWIE - grafiti mākslinieks. Man grūti spriest, varbūt sen viss zināms, tomēr viņa dabus atminos kopš diezgan seniem laikiem un arī pa manam tāda personība mīklaina.

15

Varbūt tie arī bija tie paši, kad medīja Tīģeri.

Runājot par ko - gandrīz vai katro otrā kritene ir ar savu stāstu un leģendu.
Laikma Latgales pusē bija tāda Govs Rritene, jo tur savulaik tai izveidojoties, esot ar viņu gotiņa.

Velnalas atstājam mierā - tur nabaga velns katru nakti cīnās ar muļķiem vai gaļiem, stibījot akmeni vai citas nerātnības peļot.

16

Neaizmirstam velnakmeņus ar dzīvnieku pēdu nospiedumiem