Par prieku, tas rodas tikai no iekšienes. Taka to nevar atņemt. Skolotajam būt is hard as hell tapēc respect, ja rūp ko māca.
Kādā formātā? Un ja vairākos, tad kurš ir vismīļākais?
Sāku ar dzeju, taču vēlāk, kad sapratu, ka man ir ko teikt un gribu, lai mani arī publicē un lasa, sāku pamatīgi eksperimentēt arī ar citiem formātiem, jo mainījās mana izpratne par to, kas literatūra vispār ir. Tad ir bijuši daudzi projekti, kuros cenšos, nu jau ar domubiedriem, veidot dažādas performances, multimediālus darbus, kur teksts vairs nav vienīgais rīks ar ko tiek strādāts, pārsvarā eksperimenti notiek ar skaņu, varbūt tādēļ, ka pati esmu arī studējusi mūziku. Vismīļākais formāts, protams, vēl aizvien ir vecais labais dzejolis. Tur ir kaut kas pirmatnīgs - spēt saslēgties ar sevi un radīt kaut ko mazu, bet ietilpīgu, nofotogrāfēt tādu mazu eksistences gabaliņu un saglabāt vēlākam.
Kādā dzejas pusnakts pasākumā ir sanācis piedalīties? Pēc tava apraksta izklausās ka tur tur ļoti labi iederētos, jo tur viss sāls ir ka dzejas lasījumi ir simbiozē ar DJ setiem, un visādām sireālām performancēm. Svaigākais pasākums bija augusta vidū Daugavgrīvas cietoksnī ar izteiktu rēgu tēmu.
Jap, piedalījos tur kādas divas reizes, ja pareizi atceros.