Biju uz šausmu (tipa) filmu, kas bija manā redzeslokā, tiklīdz pamanīju, ka tā būs arī Latvijā. Tā ir YouTubera Markiplier filma “Iron Lung”. Esmu priecīgs, ka tā vēl nepazuda, tiklīdz atgriezos Latvijā.
Varu pateikt, ka filma iegūst uzreiz 9/10 no manis.
Jā, Markiplier’s ir viens no maniem favorītiem, kuru laikam sāku skatīties 2016-2017.gadā, uzlikdams fonā viņa spēles. Īsti citi man nav bijuši tā, kurus skatos. Markiplier’s man pats par sevi piesaistīja, jo viņš, kā viņš vismaz sevi attēlo, liekās īsti un nesamāksloti (varbūt pat ir, kas lai zina, bet šo nejūtu bieži).
Šī filma ir balstīta uz spēli, ar tādu pašu vārdu, kuru arī reiz biju redzējis, kā tiek spēlēta. Nelikās nekas īpaša, bet tomēr - filma izveidota par godu tai.
Biju skatījies pāris reviews, kur cilvēki, parastie, šo filmu slavēja - filmu kritiķi, visu sadriskāja. Beigu beigās, kā man pašam? Es tiešām to izbaudīju. Filma ir 2 stundu gara - lokācija paliek viena un tā pati - tikai zemūdene (98% no filmas). Bet tas tieši iedod to burvību - ka tu spēj iedziļināties visā, kas tajā notiek (un ieraugi pat mazākas izmaiņas).
Vai filmā bija kas nesaprotams? Jā, noteikti palika pāris jautājumi, bet, ja godīgi, man pašam personīgi patīk, ja tiek atstāti jautājumi, kuri netiek atbildēti - es negribu, lai visu man baro ar karoti. Tādēļ viena no mīļākājām filmām šajā sakarā ir “Perfect Days”.
Tur bija drāmas, halucinācijas, un efektīvi izmantoti attēli (Xray mašīnas attēli) no “asins okeāna”, kur tomēr atklājas, ka nebūt nav vieni.
Pats briesmonis - tiešām iedeva H.P. Lovecraft piesitienu. Sākot ar to, kā tas spēj telepātiski komunicēt - gluži, kā plēsoņa, kas cenšās pievilināt tuvāk un tuvāk. Atgādināja pat to lāci no filmas “Annihilation”, kur lācis runāja beidzamā cilvēka balsī, ko tas bija noslepkavojis. Briesmonis bija tāds kā zutis, kam acis bija priekšā (nevis sānos), zobi izskatījās kā daļa no ribām un sānos spuras bija tādas kā milzīgas vēnas, aa un plusā cilvēku skeleti arī līda ārā no tā ādas sānos.
“Cosmic horror” kā žanrs nav tik ļoti populārs (protams, pa kādai 1-2 filmām reizi trīs gados var pamanīt), bet ceru, ka ar laiku spēs uzplaukt vairāk.
Lai vai nu kā - zolīda filma un man tiešām patika. Varbūt nezināju visu “lore”, bet tas, kā jau minēju sākumā, galīgi neaizliedza aizpildīt tukšumus ar savām interpretācijām.
