Alter ego, jeb otrs "es" - Spēļu avatāri, apģērbi, utt

[Skudriņa]

Šodien lasīju par 2007. g. grāmatu “Alter Ego” (autors: Robbie Cooper), kurā autors intervēja dažādus cilvēkus un tos fotografēja. Šiem cilvēkiem atšķirās vecums, izskats, profesija, sapņi, un viss cits, kas cilvēkus padara unikālus, bet viņus vienoja tas, ka lielu daļu savu dzīvi pavadīja virtuālajā vidē.

Grāmatā ir ~60 cilvēku apraksti, portreti un virtuālo “iemiesojumu” attēli no virtuālajām pasaulēm, kurās viņi visvairāk pavada savu laiku. Piemēri no autora mājaslapas: Alter Ego - Robbie Cooper

Grāmata pieejama šeit (ar profilu): Alter ego : avatars and their creators : Cooper, Robbie, 1969- : Free Download, Borrow, and Streaming : Internet Archive

Ideja, ka mēs uzvedamies dažādi atkarīgi no vides un apkārtējiem cilvēkiem, ir labi dokumentēta (kā reiz, šīs nedēļas anime diskusijas tēma!). Virtuālā vide ir vēl viena “vieta”, kurā cilvēki var uzņemties kādu alter ego, mainīt savu izskatu vai uzvedību, izkāpt uz brīdi no savas miesas (un no tā ierobežojumiem) vai vienkarši izmēģināt jaunu stilu, nesatracoties tik ļoti par to, ko domās citi cilvēki.

Piemēram, es visu bērnību spēlēs biju “emo”- arī mājās, vienatnē naktīs, izmēģināju visvisādu tumšo kosmētiku, taču ārpus tām četrām sienām tā arī nekad neizgāju šādā apģērbā. Spēle bija vienīgā vieta, kurā varēju šo stilu izmēģināt “publiski” un neskaidroties citiem. Citreiz spēlēs izvēlējos būt princese (vai princis), muskuļaina, sievišķīga, apzeltīta, krāsaina, utt.

Man pašai nav bildes ar visiem maniem virtuālajiem alter ego, bet gribēju uztaisīt topiku. Varbūt kādam interesēs padalītes ar saviem avatāriem, un pastāstīt, kāda ir iedvesma šim tēlam vai konkrētajam apģērbam/stilam. Tēmai iedvesmojos arī no https://www.reddit.com/r/fashionscape/ - OSRS man katrai nodarbošanās, pilsētai vai pat “mood” ir cits apģērbs. :D

[Mayo_Musketeer (Rihards)]

@Skudriņa

Varbūt kādam interesēs padalītes ar saviem avatāriem, un pastāstīt, kāda ir iedvesma šim tēlam vai konkrētajam apģērbam/stilam

Ou! Aiziet Būs misija iziet cauri spēlēm un atlasīt savus varoņus. Beidzamais, ko varēšu parādīt, noteikti būs Cyberpunk.

Kā Tu parasti attēlo tēlu mūsdienās? Vai esi pamanījusi biežākos paradumus?

[Joe (Markuss)]

Šobrīd baigi nespēlēju spēles ikdienā, kur ir savs tēls utt, bet ilgi man bija/un daļēji ir vēl tendence būt man pašam spēlēs. Jo tā ir vislielākā fantāzija

Nē, bet ja reāli, gan vizuāli, gan “personality” tēlus savus es bāzēju uz sevis, jeb precīzāk kā es sevi redzu. (Izņemot konkrētas spēles, kā piemēram Guild Wars 2, kur ir tas arguments, the female avatar looked better, due to the general art direction of the game. Vai arī BDO, kur klases ir gender locked.)

Visu dzīvi esmu maskējies, un spēlēs varu būt patiešām es. Mans alter ego ir tas pats, kas es esmu dzīvē. Lai gan jāpiebilst, ka tas mainās nedaudz, jo vairāk reāli es palieku par sevi, jeb ļauju sev būt sev, jo vairāk es sāku būt kāds cits spēlēs.

Domāju tas ir tīri balanss, kā piemēram - ja strādā pie datora, uz datora hobiji vairs nav interesanti un ir nogurdinoši, meklē hobijus ārpusē, bet ja strādā ārpus digitālās vides, dators paliek interesantāks.

Ir proti vēl daudz citu iemeslu un subconcious actions, kas liek man būt sev spēlēs, par ko sāku domāt rakstot šo.

Piemēram iespējams to dzen mana vēlme būt atpazītam, un akceptētam - “Jā, tu eksistē, un tas ir okey.” Bet tas ir pārdomu topic citai dienai :D

[Joe (Markuss)]

@Mayo_Musketeer

Cyberpunk.

Kad uzspēlēšu vairāk, es ar iemetīšu, lai gan tagad procesu ietekmēs mans consious mind.

[H_Hercogs (Aleksis)]

Vienīgā spēle kur es varēju zīmīgi mainīt izskatu ir tas pats minecraft. Patreizējais ikgadējais skins ir steampunk aviator-kiborgs. Paštaisīts. Tāpēc ka likās kruti un tobrīd centos uzrakstīt noveli pa līdzīgu tēlu aptiekāru kuru karš pārvērtis par vairāk mašīnu nekā cilvēku un viņa pēdējo lielo dēku. Laikā zobu izdzīvoja tikai skins
Minecraft sarunas - #294 by H_Hercogs. Un tāpat reālā gameplay redzu tikai vienu roku :D

Citās spēlēs (no tās mazās saujas ko esmu dzīves laikā spēlējis) es tā baigi pat nepievēršu uzmanību sava tēla izskatam

[Joe (Markuss)]

@H_Hercogs

tēlu aptiekāru kuru karš pārvērtis par vairāk mašīnu nekā cilvēku un viņa pēdējo lielo dēku

That sounds interesting, and something in the same sphere of asthethic/concept, as many of my started and unfinished web novels.

Ļoti patīk/aizrauj/parauj emocijas stāsti ar bittersweet endings, where the mc dies after a grand adventure. Like a bucket list type of story.

[Mayo_Musketeer (Rihards)]

Neslēdzot iekšā spēles, parakņājos, vai reiz kaut ko biju kādam sūtījis vai arī nē. Atradu vienu - no daudzu pazīstamā Skyrim.

Man jāsaka, ja bieži iedod izvēlēties dažādu sugu personāžus (orkus, kaķtēlus, rūķus utt), man bieži sanāk būt tādam “basic bitch” un ņemt parasto cilvēku. Mans tēls devās visur, kur acis rādīja. Lielu spēles daļu es pat zirgu neizmantoju, bet gāju ar kājām uz neatklātajām vietām, meklējot dažādas lietas pa ceļam. Man gribējās izveidot to piedzīvojuma sajūtu (plus, ka nav visu laiku jāvicina zobens, bet vari aiziet salasīt meža burkānus, neviena netraucēts) fantāzijas pasaulē.
Es kļuvu par sektantu tur… primāri tikai tāpēc, ka drēbes bija foršas Mani bija viegli ietekmēt

Kā @Joe jau minēja - spēlēs vēlos sajusties līdzīgs kāds esmu es. Varbūt ne sektants, protams.
Bet labs piemērs ir Red Dead Redemption 2 un Mass Effect. Es reāli nu nevaru būt sliktais kovbojs Artūrs, lai gan esmu viss melnā ģērbts. Kad tika dota iespēja, es iztēlojos, ko es pats darītu, un pirksti vienkārši paši iet uz to.

Mass Effect (kosmosa opera), ir tas pats (ar izņēmumu mediju sakarā - tur palaidu rokas ). Bet, lai gan tā bija vieta, kur Tu vari sevi vizuāli izstrādāt, man Shepherds jau likās labs kā “default” variants. Bet zinu vienu - ja būs opcijas EXODUS un The Expanse: Osiris Reborn izveidot savu preģi, tad šo pa retu reizi izdarīšu, jo kosmoss mani vienmēr ir fascinējis un dažreiz esmu aizdomājies, kā būtu, ja būtu?

[Joe (Markuss)]

@Mayo_Musketeer

Es reāli nu nevaru būt sliktais kovbojs Artūrs, lai gan esmu viss melnā ģērbts. Kad tika dota iespēja, es iztēlojos, ko es pats darītu, un pirksti vienkārši paši iet uz to.

Tas arī ir tas. Es spēlēju spēles kā es dzīvoju dzīvi.

Maybe it’s egotistical or smth of me to say this, but the same way I’m kind, selfless, shy, but at the same time bold, ambitious, but scared of risk, wanting to be recognized as having existed on this speck of dust we call earth, but also embarrassed to be seen - Is the same way I play my games.

A mess of a human, but still me.

[H_Hercogs (Aleksis)]

Oi nē, viņš stabili nenomirtu, jo man īsti neiet pie sirds tādas beigas. Drīzāk tas būtu par miera un laimes, un varbūt pat mīlas atrašanu pasaulē kas tevi uzskata tikai par kroplu instrumentu. Varbūt pat par fundamentālu cilvēciskuma atgūšanu. Problēma tāda, ka vairāk par šo konceptu un viņa mazo aptieku un faktu ka šo salauzto vīru sauc Levorns Arass tā arī netiku

[H_Hercogs (Aleksis)]

Bet atgriežoties pie spēlēm, manam world of tanks StugIII bija ne-default kamoflāža. Tas pieder šim topikam?

[Farlien (Georgijs)]

Šis laikam šeit iederētos, es nezinu. Bet es salīdzinoši aktīvi spēlēju VRChat. Šeit es varu kļūt par burtiski jebko. No šī te mīļā kemono avatara līdz pat nūdeļu zupas traukam. Es ar kādu draugu šajā spēlē, arī apspriedām šo jautājumu, par to kā šī vide ļauj cilvēkiem izpausties un kļūt par to ko realitātē īsti nevar kļūt. Kā arī to kā tas iespaido katra cilvēka izpratni par sevi un citas līdzīgas filozofiskas pārdomas.

[Kristianux (Certified NPC)]

Vairumā spēļu ko spēlēju tēla personalizēšana ir visai ierobežota, bet še vienīgā: PUBG es pieskaņojos žanram kāmēr 80% spēlētāju izskatās līdzīgi variantam 2 (burtiski globālais līderis)

[Mayo_Musketeer (Rihards)]

Kaut kā tas “grease monkey” noteikti atbilst Tev Ieraugot, uzreiz ienāca prātā tas termins - ķip cilvēks, kuram patīk darboties ap iekārtām un tās labot.

[Skudriņa]

Ja varu, es vienmēr izvēlos būt elfs. Daļēji iedvesmojos no LOTR. Es cenšos spēlēt godīgi un draudzīgi, pēc iespējas vairāk kā pacifists. Stilistiski, man ir grūti nemainīt apģērbu katru reizi, kad paskrienu garām bankai :P Apģērbam jābūt piemērotam tā brīža misijai un garastāvoklim. ESO es noņemu bruņas un ieročus, kad eju pa pilsētas darīšanām, un pat staigāju nevis skrienu, apsēžos uz soliem, pavēroju, ko dara citi, pētu kaktus, utt. Basically “dzīvoju” spēlē un visu daru ļoti lēnām, un apģērbs bieži ir piemērots atpūtai. OSRS ir pat trakāk - koku ciršanai ir pavisam cits apģērbs nekā ēst gatavošanai un medībām. Bet man patīk ideja, ka visu to var paveikt rozā svārkos, tātad visbiežāk velku kaut ko princesīgu :D

Bet pēdējā laikā biežāk ģērbjos like a “butch lesbian”. Mani uzrunā ideja, ka spēlēs var īpaši viegli pamest sieviešu/vīriešu sabiedrības normas un vnk pēc sajūtām mainīt savu identitāti. Robežas nav tik skaidras.

Man spēlēs patīk pastaigāties un nedarīt neko īpašu. Kaut kur man bija labi Skyrim kadri, jo kāpu kalnos tikai lai redzētu saulrietu, bet tie ir pazuduši. Atradu vienīgi OSRS kadru no 20. g., kad pieskaņoju apģērbu vienradžu medībām

[Skudriņa]

VRChat ir perfekts piemērs šai lietai. Redzot VRChat avatarus vienmēr aizdomājos par to, kāpēc kāds izvēlējās sevi iemiesot tieši tajā tēlā. Vai tev pa gadiem ir bijis viens galvenais avatars, vai tie mainās kopā ar tevi?

[xHorrorGirlx (Wicked Creature Of Darkness)]

jeez gurl you have patience..man atkal besija ka osrs ir tik maz skriesanas laiks xD

[Skudriņa]

Pleaseee you don’t even understand, es stāvu bankā un domāju “what am I gonna wear to the cooking guild today?” Nekāda spēlēšana man vispār nenotiek Edit: Viss, lai uzceptu 30 kartupeļus…

[Mayo_Musketeer (Rihards)]

@Skudriņa

OSRS ir pat trakāk - koku ciršanai ir pavisam cits apģērbs nekā ēst gatavošanai un medībām

Ja mēs varētu nomainīt apģērbu pāris sekunžu laikā, uzsitot knipi, domāju, ka cilvēki to darītu bieži

@Skudriņa

Man spēlēs patīk pastaigāties un nedarīt neko īpašu.

Šis man ir ļoti raksturīgs Red Dead Redemption (man GTA nekad īsti nav paticis un esmu līdz galam izspēlējis tikai San Andreas. Pārējos sāku un tā arī nekad nepabeidzu). Kad biju Džons vai Artūrs, bieži darīju kā Tu saki - ar zirgu jāju pa dažādiem nostūriem, meklējot nolāpītos dinozaura kaulus, vienkārši copējot zivis, medījot vai staigājot pa mežiem tumsā un meklējot NLO, lāčus, sektantus, spokus

Par šo tēmu, es atceros dokumentālo, ko redzēju laikam pagājušo gadu Netflixā:

The Remarkable Life of Ibelin

Stāsts ir par norvēģu puisi, kurš bija ratiņkrēslā un reāli nekādīgi nevarēja pakustēties, tik kā vienas rokas pirksti, laikam. Viņš radīja savu dzīvi World of Warcraftā, par kuru vecākiem nebija ne mazākās jausmas. Kā viņš iedvesmoja citus savus WOW draugus, pat atrodoties citās valstīs. Šādi stāsti ir daudzi. It īpaši to jau arī var sastapt VRChat - esmu vismaz redzējis video, kur cilvēki atklāti sāk runāt, piemēram, par PTSD no militārā dienesta, kamēr pats izskatās kā Mikipele.

Ja skatāmies jau lielākā Holivudas filmā, tad to var redzēt šeit:

Ready Player One (film)

Kā galvenie tēli rada sevi citādāku - pārliecinātu tēlu, kurš var visu, bet reālajā dzīvē - ar savām nepilnībām, kā jau visi.

[xHorrorGirlx (Wicked Creature Of Darkness)]

ja runājam par spēlēm kur tēlus var bieži un dažādi apģērbt tad es vienmēr izskatu mmēģinu sakombinēt lai ir patīkami uz viņu skatīties un visiem rakstiem un krāsām jābūt smuki sakombinētiem (galu galā darbs mani nepamet pat šeit :D )
Kā piemērus padalīšos ar bildēm no spēles ko cītīgi tagad spēlēju- AFK journey

[Skudriņa]

Wowow! Ibelin noteikti noskatīšos. Izlasīju aprakstu un jau raudu, skatīties filmu būs traki.
Viens no maniem mīļākajiem seriāliem ir The Guild (2007), arī par geimeriem The Guild (web series) - Wikipedia