bet viņa interesanta, jo tai dāmai interesanta un traka dzīve - narkotikas, bohēma, roks, dzīve uz ielas kamēr super nonarkojusies un tad rehabilitācija un brīnums, ka dzīva. bet also, tā ir tāda biogrāfiska nevis autobiogrāfiska
Good stuff, un sanāk arī latviešu autore :D
Oriģināli es negribēju šo grāmatu lasīt bet grāmata stāvēja veikala augšējā plauktā un es prasīju svešiniekam lai padot man grāmatu, un atpakaļ nebija vairs iespējas nolikt, jo viņš aizgāja prom :D Bet labi ka tā sanāca :D
Aivara Kļavas: Triloģijas “Ceļš uz nezināmo zemi” grāmatas. Pirmā ir done. Pārējās divas gaida jauno gadu. lai var ikgadējo Goodreads challenge iesākt cienīgi.
Tuvu beigām esmu. Fantasy žanrs man ir svešs bet vienmēr ir interesējis jo draugu lokā vairāki cilvēki baigi slavē šo žanru. Esmu mēģinājis ar The Will of The Many un Mistborn un ko vēl ne, bet kaut kā nekad nav aizgājis. Liekas ka baigais effort jāieliek lai saprastu kā tā fantāziju pasaule darbojas, kā maģija darbojas katrā vai sociālās struktūras vai vēl nezin kas tur, plus dažādi jauni termini kas tiek iepīti iekšā no kuriem sākumā vispār neko nesaproti un tad ir sajūta ka lasi svešvārdu vārdnīcu bez skaidrojošās sadaļas.
BET šī mani paņēma. Varbūt tāpēc ka te to terminu un fantasy ir mazāk kā citās, bet noteikti tāpēc ka whodunit žanrs man ļoti patīk. Murder mystery type of thing. Šis ir ļoti labs. Ļoti intriģējoša un daudz twists šai grāmatā. Jau esmu ticis pie otras daļas tā ka tiklīdz šī būs done ķeršos pie otras daļas. Iesaku, īpaši tādiem kā es kuri ar fantasy žanru ir struglojuši, bet gribās tā pat kaut ko no tā izlasīt!
Man ļoti patika, kā tika aprakstītas galveno varoņu izjūtas – tās bija tik spilgtas, ka lika tās patiesi izdzīvot kopā ar varoņiem. Lasot vienlaikus spēju iejusties gan 34 gadus vecā, gan 17 gadus vecā varoņa skatījumā. Tas lika atgriezties savās tīņu izjūtās un raisīja patīkamu nostaļģiju.
Parasti lasu kriminālromānus, tāpēc šis žanrs man bija kas jauns. Tomēr kopumā grāmata man patika, un pat apsveru iespēju iegādāties arī citas šī žanra grāmatas.
Stāsts palīdzēja uz brīdi aizmirst ikdienu, iejusties jaunās emocijās un lika aizdomāties par piedošanas spēku.
Mans mīļākais varonis bija Jona. Bez spoilera – man ļoti patika viņa rīcība saistībā ar zīdaini. Sīkāk nestāstīšu.
Filma - jauka filma, ko noskatīties kādā vakarā, bet filma nevar parādīt tās emocijas, kurām gāja cauri galvenie varoņi - filmā personāži nebija tik satriekti un neizrādīja sēras, kā aprakstīts grāmatā.
Pēc Tainted Cup biju domājis lasīt uzreiz otru daļu, bet pēc izlasīšanas izlēmu ka labāk paņemt mazu pauzi, izlasīt ko citu un tad ķerties pie otras daļas (starp citu, Tainted Cup beigas bija burvīgas. Ļoti, ļoti iesaku visiem)
Tā kā galda spēles ir viens no maniem (par daudzajiem) hobijiem tad vienmēr esmu gribējis palasīt kādu grāmatu par un ap Lovecraftian cosmic Gods, jo dažas no manām mīļākajām galda spēlēm tematiski ir par un ap Lovecraft briesmoņiem (Eldritch Horror, Cthullhu: Death May Die un Mansions of Madness). Esmu mēģinājis arī paša Lovecraft darbus lasīt, bet honestly, tas bija grūti. Kaut kā vispār neaizgāja.
Toties šis ir stāsts par detektīvu kurš negaidīti no it kā svešinieka manto grāmatu veikalu kura vadītāja ir pēdējā palikusī Lovecraft radiniece. Ar detektīvu un ap viņu sāk notikt jocīgas lietas.. Varbūt viss ko rakstīja Lovecraft tomēr nebija fantāzija.. Esmu pagaidām vidū grāmatai, bet liekas ļoti intriģējoši un brīžiem pat nedaudz scary. Overall mystery arī ir diezgan saistošs. Will report kad pabeigšu bet man pagaidām patīk..
Ja sākums likās tāds diezgan ļodzīgs uz beigām sižets tevi pamatīgi ierauj iekšā un nelaiž vaļā. Lai gan grāmatā bija IZTEIKTI jūtamas anime klišejas, sižeta elementi un tēlu tipāži, tas nevienā brīdi nelikās pa daudz. Lielā mēra palīdzēja tas, ka gan galvenā varone, gan pati apkārtējā pasaule bija ļoti veiksmīgi izveidotas.
Galveno varoni Hyo vislabāk varētu salīdzināt ar Maomao no aptiekāres dienasgrāmatas. Abas ir savrupas sievietes, kas ļoti labi zin savu vietu pasaulē, un kādu lomu tām jāspēlē ja viņas vēlas nezaudēt savu dzīvību, tajā pašā laikā bezkaunīgi un neatlaidīgi meklējot patiesību. Hyo gadījumā tas viss ir uzgriezts uz 11 jo viņas eksistence fundamentāli ir sasaistīta ar cilvēku atriebšanu un vainīgo nolādēšanu, turklāt viņai visapkārt ir dievības, kas varētu viņu iznīcināt, ja vien vēlētos.
Vispār man ļoti patika grāmatas pieeja dieviem - viņi dzimst no cilvēku vēlmes izskaidrot pasauli, piešķirot šīm stihijām un parādībām seju, sapņus un domas. Viņiem ir ģimenes, nodarbošanās, vaļasprieki un pēc būtības viņi dzīvo kopā ar cilvēkiem, lai gan viņi savu pašpaziņu var jebkurā mirklī pazaudēt un atgriesties savā pirmatnējā formā. Like iedomājies, ka tavs priekšnieks vienudien pārvēršas abstraktā konceptā no kā viņš kādreiz bija radies.
Un arī bruņurupuča forma sala uz kuras norisinājās darbība bija tikpat interesanta. Edo perioda kultūra un arhitektūra, sajaucās ar debesskrāpjiem un futūristiskām solarpunk tehnoloģijām un mūsdienu modes elementiem. Vieta kur industriālais mijas ar tradicionāliem tempļiem un pielūgšanas vietām. Vieta kur negatīvās enerģijas rezultātā mēdz līt zivju iekšas un recekļi
Šī ir done. Bija ļoti labi un iesaku, īpaši tiem kuriem ir kaut vai passing interese par Lovecraft lore. Grāmata gan beidzās ar baigo cliffhanger un tai ir otrā daļa, bet ar to ir maza problēma.. It kā gribētos izlasīt arī otro lai zinātu kas notiks tālāk pēc diezgan trakām beigām šai, bet saprotu no internetā lasītā ka otrā daļa arī beidzas tā pat uz cliffhanger un trešā nebūs jo autoram vairs nav tiesību turpināt dēļ dispute ar izdevēju un īsti negribās investēties dziļāk stāstā ja zinu ka tam nav nobeiguma. Žēl, šī tiešām varētu būt bijusi laba sērija ar grāmatām.