Lielais sveiciens!
Tēma, kas galvā ne reizi ir uzpeldējusi. Faktiski jautājums, kam vienlaicīgi zināma varbūt atbilde, bet varbūt ir kas dziļāks.
Laipni aicinācāti pievienoties manam monologam.
Jautājums skans šādi: kāpēc cilvēks tiecas uz mākslu? Faktiski tas izriet no cita jautājuma, vai pat otrādi - kas ir tas ko mēs kā cilvēki, būtnes ar diezgan attīstītu intelektu, domāšanu daudzos virzienos, varam atstāt pēc sevis nākamajiem cilvēkiem, civilizācijām, pat ja tie būs pērtiķi.
Un māksla, nerunājot tikai par kubismu, Bēthovenu vai mākslinieci, kas vārtās sviestā, kuras izpausme nav ierobežota. Ķeburi uz solas galda, grafiti tegi, tetovējumi - viss, kam ir kaut kāda mākslinieciska nosliece, izpausme, attīstība un rezultāts pēc kā paliek fiksējams, kas ir nododams tālāk.
Jā, tehniski pat salabots auto, kuram vieta ir karotēs pārtapt, tomēr tiek izdarināts, kā jauns no konveijera nonācis, ir maziņš noskrējiens, bet tas dabiski - arī sava veida māksla.
Pat pēc tūkstošiem un simtiem gadu, alās varam lūkot pirmatnējos zīmējumus, uzzināt, kā cilvēki dzīvojuši senajā Ēģiptē, kā cilvēki ģērbās pirms 300 gadiem.
Protams, zīmējums toreiz un tagad savā idejā, jo abstraktāks tas ir, jo grūtāk saprotams un tulkojams, tomēr pēdas atstāj.
Kāpēc cilvēks visu savu mūžu, apzināti vai neapzināti tiecas šajā virzienā. Pa faktam tieši māksla, prasme darināt lietas no dažādiem materiāliem ir novedusi mūs tik tālu. Pirmais ritenis, pirmā lode, pirmais pakavs, pirmais jel kas. Šeit noteikti pirmīt nākusi iztēle un vajadzība pēc kaut kā.
Veids, kas ļauj atstāt savu nospiedumu ne tikai vēsturē, bet arī uz citiem. Protams, ne visiem lemts sagalbāties un liela daļa pazudīs nebūtībā. Bet vai tiešām? Kurš teicis, ka uz acu mirkli ieraudzīta bilde, nākotnē, neatspoguļosies citā idejā, vīzijā. Tu redzi, ka uguns apdedzina gaļu, tātad, tā iespējams var dedzināt ko citu un tā tālāk.
Sava veida universālā valoda, meme, kas ļauj ziņot par sevi citiem laikā un telpā, pat ja neesam šeit vairs. Un, pat ja netiksim saprasti, radīs gana daudz jautājumu par mūsu laiku, vietu, prasmēm un kultūru tiem, kas atradīs mūsu pēdas.
