Plastiskās operācijas nav sveša lieta, visi zinām, kas tas ir un ko ar to dara.
Bet ir jautājums, par stigmu, kas apvij plastisko ķirurģiju. Kā zinām ir daži atkarīgie, kuru dēļ viss internets ir pilns ar baisām bildēm, vai gadījumiem, kur kāds ir tā aizrāvies, ka clearly bail skatīties tādam sejā.
Te daži slaveni piemēri:
Plastiskās operācijas lielākoties tomēr nenozīmē iet galējībās, bet piemēram sniedz iespēju izlabot kādu “neveiksmīgu” ķermeņa daļu, kas cilvēku ir iedzinušas kompleksos, diskomfortā, pat radījušas problēmās iekļauties sabiedrībā.
ir daudz arī smagu gadījumu, kur plastiskā palīdz “salikt seju atpakaļ vietā” pēc smagas avārijas, vai iedod mākslīgo krūti, pēc cīņas ar vēzi.
Operāciju veidi ir dažādi:
krūšu palielināšana/samazināšana, deguna korekcijas, atļukušu ausu operācija, plakstiņu operācija, sejas kroplību korekcija, liekās ekstremitātes noņemšana utt utt.
Daži manuprāt veiksmīgi piemēri:
Manuprāt te ir pārāk liela case by case daudzveidība, lai to vispārinātu ar vārdiem “labs” vai “slikts”. Likt katlā gadījumu kad ķirurgs atdod cilvēkam iespēju uz kaut cik normālu dzīvi un gadījumu kad LA čiksa grib, lai viņai nosūt vaigu taukus, vai kaut kāds šoka mākslinieks grib, lai šim nogriež degunu un uztaisa ragus ir galīgi neproduktīvi lai veidotu jebkādu diskusiju. Protams te atkal paceļas problēma, kur lai novelk līniju, kas atdala atbalstāmos gadījumus no kritizējamajiem, un manā skatījumā ja plastiskā operācija tiek veikta bez medicīniska iemesla, tad tas jau vairs nav atbalstāmi.
Pats ne vella negribu mainīt. vienreiz dzīvē bija šuves, pietika, fuck that, neesmu rokdarbu projekts
vot tieši gribēju par šo parunāt - plastiskās operācijas vairumā jau nav medicīniskas, bet tieši estētiskas. arī cilvēkam, kam seja pēc avārijas ir tāda kāda ir - medicīniski, he/she ir alright, bet vizuāli - not so much, un te gan es atbalstītu
nu pa lielam jā, bet šitas ir slipery slope, jo arī tiem kas ir atkarīgi no plastiskajām operācijām, tīri psiholoģiski liekas ka šie ir neglīti kropļi bez maz vai
Nelaime ar plastisko ķirurğiju ir ka ja taisa dēļ kompleksiem, nekad nebūs gana un tā arī rodās tās monstrozitātes kā sieviete-lauva vai Didrihsone. Uzreiz nāk prātā arī šitā nabaga sieviete, ar to kā viens “defekts” iesēžas smadzenēs un vienalga cik injekcijas tu taisi, tāpat nekad nav labi:
Oli London gan ir cits stāsts, tas džeks ir trollis kas nes savu artavu līdz galam.
Es jaunības komplekos sāku taisīt tāmi cik vajadzētu lai izlabotu visu kas nepatīk un beigās secināju ka galīgi nav tās naudas vērts un labāk mašīnu nopirkt😂 Bet ja varētu un tas process nebūtu tik sāpīgs, gan jau iztaisnotu snuķi.
Manuprāt tā ir vienkārša cilvēka izskata mainīšana, neredzu neko sliktu, nerunājot par tiem trakajiem gadījumiem. Ja cilvēks sevī vēlas ko mainīt, who am i to say anything about it :D . Tik pat labi cilvēki jau arī lieto make up, maina frizūru, nagus, taisa tetovējumus un pīrsingus (kas jau ir skaitās kaut kāda medicīniska procedūra in a way, jo tas nav kaut kas, ko var darīt jebkurš, tur arī jābūt sertifikātiem n stuff). Kaut vai iet uz sporta zāli: vari panākt vēlamo rezultātu katru dienu ieguldot kādu darbu ilgtermiņā vai sakrāt pietiekami daudz naudu un to izdarīt vienā dienā, ja piemēram cilvēks vēlas kaut kādu tauku nodzīšanu nevis muskuļu audzēšanu.
nu ja ir runa par mākslīgajiem muskuļiem, tad te ir divas lielās nometnes. Sintola injekcijas, kur tu pa lielam uzpūt savus muskuļus ar eļļu un muskuļu implanti, kas noved līdz šādas one piece tipa miesasbūves
Domāju ka pieauguši cilvēki drīkst darīt ar savu naudu pēc saviem ieskatiem as long it is legal and does not hurt anyone else. So, ja cilvēks izdomā ka viņam vajag šo un to palielināt, samazināt vai kā citādi ķiruģiski piekoriģēt… go for it. More power to You.
Par tiem “trakajiem” variantiem. Baigi grūti komentēt. Bet noteikti negribētu izsmiet/kritizēt šos cilvēkus. Man liekas ka tur ir deep rooted issues I can’t possibly comprehend.
Un jāatceras ka viss ir relatīvs. Katrs mēs esam neadaudz sapi*ts savā veidā. Kāds vairāk, kāds mazāk. Teikt “ko Tu čīksti par līku degunu kamēr re kur staigā čalis vispār ar blown off face” kādam ir ļoti, ļoti slikti.
Domāju ka jābūt saprotošiem un pieņemošiem. Ar plastiskās ķiruģijas pārforsētājiem varbūt būtu jāstrādā vairāk psihologiem un ķirurģiem varbūt vajadzētu mazliet izvilkt dolāru zīmes no acīm un varbūt ierosināt mental help šiem cilvēkiem.. bet nu.. daudz varbūt, jo grūti spriest.
Pats sevī neko nemainītu. Mani bērnībā apcēla klases biedri par to ka man ir liels deguns, bet tad es sadevu pa muti bulljiem un vairs neapcēla nesaku ka jākaujas, jo kauties ir dumi, bet es varbūt ietaupīju daudz naudas uz plastisko ķirurģiju ar vienu bērnības act of violence! Tomēr smagākās traums nāk tieši no bērnības, ne? Tagad esmu mierā ar to kā izskatos un varbūt pat par maz tam vēršu uzmanību
