Ne Nokia, bet yes bija pirmais telefons ar pogām 
Nokia bija tētim, vēl atceros, ka viņš man deva paspēlēt spēlīti telefonā, jau neatceros, kāda spēle tā bija, lkm boulings
Es sajutos tik veca
Man pašsaprotami, ka mums visiem pirmie bija podziņnieki, jo citu nemaz nebija
Mamma deva man paspēlēt uz sava Nokia 3310 Space Impact 
3 Likes
Man pirmais telefons ar bija nofele bet ne ikoniskā. Manuprāt tas glorificētais tamagochi joprojām ir pie dzīvības
Reāli skārienjutīgais parādījās tikai septītajā klasē un arī tad tas bija Huawei zem 100 eiro kur kamera pat nespēja fokusēt
Bet, man bija podziņu Samsung ar internetu. O tas bija brīnums, atceros kā es ar podziņām bikstijos un bakstījos lai redzētu eklasē vai diktātā nebija nesekmīgs
1 Like
Oh god
Manā jaunībā 7 klasē, nemaz nebija interenta telefonā, kur nu vēl e-klase vai kameras. Mums bija klases žurnāls, kur varējām paši ierakstīt atzīmes
3 Likes
To be fair e-klasē ar parādījās tikai kāda 4, 5 klasē. Pirms tam bija tie žurnāli nesaprotamos rokrakstos
Ja lieku galvā kādam skanēt Juras laikmeta parka dziesmai atvainojos
1 Like
Mums tādas e klases nebija. Tikai vidusskolā kad sāku iet, tad šķiet bija gan.
Man pat e-klase nebija vidusskolā
3 Likes
I don’t remember tik ļoti labi, kad parādījās e-klase, lkm 7 klasē, tieši tad es pārgāju uz Bauskas skolu, tur varbūt jau sen bija, bet vecā skolā nebija
Pamatskolā 100% nebija. Bet vidusskolā kaut kā atminos, ka lika elektroniski atzīmes, bet tas bija tik sen, ka droši nevaru galvot, ka tā bija e-klase.
Tirgū bija mykoob un eklase pa lielam tikai. Mykoob tehnikumi vairāk izvēlējās
Bet man patika, teiksim man vidusskolā bija 4 paralēlklases un tajā eklasē pat bez abonēšanas varēja redzēt savu reitingu salīdzinot ar visām 4 klasēm.
Ogo, tagad tas pārvērtās par jauno topiku 
Es savu pirmo telefonu dabūju laikos, kad jo vairāk podziņu tev bija, jo spicāks telefons. Pat pirmo iPhone paaudžu laikos BlackBerry vēl kādu brītiņu turējās topā.
Man bija mammas vecā Motorola ar vienkrāsainu zaļu ekrānu un čūskas spēli. Tad Nokia ar maziņu krāsainu ekrānu, ar kuru es vienreiz notērēju teju 50 vai 100 latus nopērkot kaudzi spēļu. :D Samsungu kuram bīdījās uz aukšu ekrāns un zem tā bija ciparnīca. Briesmīgs skārienjūtīgs LG, kas strādāja galīgi ne uz Android. Pēc tam es kaut kurā brīdī tiku pie budžeta gala nesaprotama zīmola ķīniešu Android telefona.
Pirms internets kļuva plaši pieejams es teiktu, ka telefoni bija salīdzinoši neinteresanti. Jā mēs par tiem ļoti fanojām, taču pēc dažām dienām entuziasma tu tā kā sāki saprast, ka tur nav ko darīt. Kaut kurā bīdī uz tiem varēja uzņemt fotogrāfijas, bet sūtīt nebija kam, jo senči par interneta pieslēgumu man nemaksāja. :D Es savu pirmo normālo interneta pieslēgumu pirku pats.
Tavs ieraksts no kūniņas pārtapa par taureni. ;D
2 Likes
Gan krāsains korpus, gan krāsains ekrāns - tas jau pa spico. :D Man pagāja gadi līdz es tiku prom no melna vai sudraba krāsas telefona.
Mans pirmais telefons bija kaut kāds LG ar podziņām, bez kameras un tur bija tikai viena spēle - sudoku, kuru es nemācēju spēlēt, bet tapat spēlēju, jo citas spēles nebija telefonā 
Tāpēc prasīju teita Nokio, jo tur bija interesantākas spēles. Bet tad nezu kāpēc tas telefons LG ar podziņām aizbloķējas un neviens atbloķēt nevarēja.
Pēc tam es ilgi biju bez telefona. Sapņoju par telefonu tadu, kads bija manai mammai, vinai bija ar tādu vāciņu, neatceros ka tādi telefoni saucās, nu kaut kas tamlīdzīgs:
Bet tad manai mammai un man māsa no Anglijas atved skārienjutīgos telefonus Samsung mammai baltā krāsā man rozā. Es biju tik happy, ir vēl kamera, bildēju un filmēju gandrīz visu un jebko, man vēl tie vidio saglabājas uz atmiņkartes, un ir vēl tas video kur es dziedu dziesmu pie spoguļa no rīta
Bet tas telefons bija labs, bet man suns viņu sagrauza. Un tad es atkal uz kādu laiku paliku bez telefona.Pēc tam man beidzot nopērk jauno telefonu LG skārienjutīgo, bet tur bija ne tikai kamera, bet arī zibspuldze, un priekš manis tas nozīmēja var filmēt un fočet, kad ir nakts, tumšs un es to darīju
Pēc tam parādījās telefoni ar priekšējo kameru, un ko man arī tādu vajag, kaut kas foršs, un man tāds parādās un ko, taisām selfijus
Bet tagad man telefons nesagādā tadu prieku, ka bērnībā un skolā.
2 Likes
Un ko es vēl atcerējos, to ka, kad man bija pirmais LG ar podziņām telefons, tad pa TV rādīja reklāmas par grīdas mazgājamām slotām un tur bija numurs zvaniet, var pasūtīt, karoč, es mammai saku nu davaj nopērkam šo slotu, es neatceros kāpēc es to gribēju slotu, un tad es nolēmu ka pati pazvanīšu un pazvanīju var teikt gandrīz pasūtīju, bet beigas nobijos vai kas nometu klausuli
1 Like
čūskiņa pati labākā spēle 
2 Likes
Es ar tādu kaut kad gribēju, bet nebija lemts. Vienīgais telefona tips kurš man nekad nav bijis.
Es, protams, vēl varu paspēt paķert modernā viedā telefona versiju šim atlokāmajam konceptam. Ir tie Samsung Flim vai Motorola Razr.
1 Like
A jā, es gribēju tādu, kad tikko parādījās tādi uzreiz gribēju nopirkt, bet tomēr nopirku parasto, nu baidos, ka viņš var ātri saplīst